AKTUĀLI

Vēlam veiksmīgu nedēļu >>> Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija valstī tiek pagarināta līdz 2020.gada 9.jūnijam, 7.maijā lēma Ministru kabinets,vienlaikus pieņemot lēmumu par pakāpenisku atsevišķu ierobežojumu atcelšanu vai samazināšanu. Obligāts priekšnoteikums šo ierobežojumu mazināšanai ir visu fiziskās distancēšanās un epidemioloģisko drošības pasākumu stingra ievērošana ikdienā visās jomās arī turpmāk. No 12. maija, braucot sabiedriskajā transportā, būs jālieto mutes un deguna aizsegs.

attēls

Egļupe. Egļupei 40 – tie ir četri gadalaiki, četras paaudzes un četrdesmit gadi

6. augustā ar grezniem svētkiem, dažādiem pasākumiem un koncertu tikai nosvinēta Egļupes 40 gadu jubileja.


Es dzīvoju Egļupē un lepojos ar to. Jā, protams, mums nav asfaltētu ceļu, un domāju, ka arī nekad nebūs, bet toties mums apkārt ir mežs, mums ir savs avots ar ļoti garšīgu ūdeni. Ar katru gadu arvien vairāk pie mums pārvācas dzīvot jauni iedzīvotāji, kas Egļupi izvēlas par savām pastāvīgajām mājām. Egļupes ciema teritorija ir ļoti liela, un arī problēmu ir tikpat daudz. Tāpat kā visur tie ir ceļi, un šeit priekšā ir liels darbs tieši ar iedzīvotājiem, jo tikai tad, kad katrs sapratīs un pieņems kā pašu par sevi saprotamu to, ka blakus esošie meliorācijas grāvji ir jātīra, mēs varēsim stāties pretī dabas izaicinājumiem. Ir upes krasts, kas palēnām ir jāsaved kārtībā, un tad atliks to tikai uzturēt. Un vēl, un vēl... Ko darīt ir daudz, ja tikai ir vēlēšanās, un egļupiešiem tāda ir.

Šogad mēs nosvinējām sava ciemata četrdesmit gadu jubileju. Nav daudz mazo ciematu, kas var lepoties ar savu vēsturi, bet Egļupes vēsture tagad ir apkopota un izdota grāmatā.

Lai mīlētu vietu, kurā tu esi dzimis, ir jāveido saikne starp cilvēku un vietu

Mūsu dzīve sastāv no labām un sliktākām atmiņām, un vieta, kurā mēs dzīvojam, – no tās vēstures. Kad paaudzes nomainās, ar tām aiziet arī atmiņas, un tas ir neatgriezeniski, tāpēc mēs nolēmām tās apkopot. Tagad darbs ir padarīts, grāmatiņa nav liela, bet gadi ies uz priekšu, un pēc nākamajiem desmit tā būs jau daudz biezāka. Doma par to, ka nepieciešams apkopot cilvēku atmiņas, man radās tad, kad vecās paaudzes cilvēki stāstīja vienu otru atgadījumu, bet pēc gada jau bija devušies citā saulē – viņu atmiņas aizgāja kopā ar viņiem, un vecās fotogrāfijas tika sadedzinātas. Es šo domu pastāstīju cilvēkiem kopsapulcē, un mani atbalstīja. Palīdzēt apkopot visu vienā kopdarbā uzņēmās Mārtiņš Pagodkins, kas pēc profesijas ir žurnālists. 

Mums pievienojās daudz citu cilvēku, arī Andrejs Kovaļevskis, kas ir kaislīgs fotogrāfs un Egļupi fotografē visos gadalaikos. Tagad tas ir izdarīts arī no putna lidojuma augstuma. 

Ingrīda Supe, kas strādā Valsts bibliotēkā, meklēja materiālus par Egļupi, pirms tā kļuva par ciematu. Vēl bija daudz cilvēku, kas nesa savas fotogrāfijas, stāstīja atmiņas. Svētku dienā pie manis pienāca kāds vecs kungs un jautāja, vai es atceroties, ka tieši viņš stādīja egļu aleju pie Egļupes stacijas. Atbildēju, ka viņa vārds ir minēts grāmatā, viņš lepni smaidīja, un tad laikam es tā pa īstam pārliecinājos, ka darbs, ko mēs paveicām, ir kas ļoti īpašs un vajadzīgs.

Mēs ikdienā esam tik ļoti aizņemti, ka neatliek brīva laiciņa, lai aizietu ciemos pie laba paziņas, kas varbūt dzīvo tikai divas mājas tālāk. Man ļoti gribējās visus mūsu cilvēkus apvienot kopā, un tam bija pat ļoti nozīmīgs iemesls – četrdesmit gadu ciematam un mūsu atmiņu stāsta „Egļupei 40” izdošana.

Svētki – visu kopdarbs

Es gribu pateikties visiem tiem cilvēkiem, amatniekiem, pašdarbības kolektīviem, kas nenobijās un atsaucās, lai atbrauktu uz Egļupi. Es gribu pieminēt, ka neviens pašdarbības kolektīvs neteica nē un ļoti labprāt atsaucās uz manu uzaicinājumu, neskatoties uz to, ka mums vēl nav savas estrādes un koncerts bija paredzēts laukumā pie dīķa, bez sēdvietām. Es gan pati neizbaudīju koncertu, jo kā jau namamāte vadīju pasākumu, bet es redzēju cilvēku atsaucību, smaidus un to, cik daudz viņu bija. Bērnu laukumiņā, kur mazajiem un lielajiem bija iespēja apgleznot akmentiņus, darbnīcas vadītāja Ligita Šteina minēja, ka pēc 120. bērna viņa pārstāja skaitīt. Ap bērnu laukumu tika aplasīti visi mazie akmentiņi, tie tagad rotā dārzus un atgādina par ciemata svētkiem.

Tikpat liela atsaucība bija animatoru komandai, kas darbojās sporta laukumā Daces Buķeles vadībā.

Lielu interesi un uzmanību izpelnījās puiši no Siguldas, kas demonstrēja ielu vingrošanas prasmes.

Īpaša svētku rozīnīte bija Cūkmens, kas ieradās izklaidēt bērnus.

Katrs kolektīvs un cilvēks, kas uzstājās koncertā, to darīja ar tādu sirds siltumu, ka to nevarēja nejust. Mazie „Minkāna” dejotāji ar savu vadītāju Līgu Dombrovsku lika pasmaidīt gan lieliem, gan maziem, bet mazās Egļupes dejotājas dejoja ar augstu paceltām galvām. Tas bija tik mīļi un vienlaikus tik skaisti.

Es uzskatu, ka katru lietu, ko dara, ir jādara ar mīlestību. Un tā ir ar Līgu. Es patiesi priecājos, ka mana meita var mācīties dejot un mīlēt deju pie Līgas Dombrovskas.

Es gribu pateikt vislielāko paldies Vangažu kolektīviem, kas bija mūsu viesi un izklaidēja skatītājus ar dziesmām gan latviešu, gan krievu valodā. Gribu piebilst, ka koncerta programmu ar nolūku gatavoju tā, lai interesanti būtu dažādu tautību iedzīvotājiem.

Jana Bunkus ar savām meitenēm no sieviešu estrādes ansambļa „Kaprīze” parādīja, cik skanīgi Egļupē var skanēt dziesmas, cik skaista ir akustika un kā sieviešu balsis tajā izceļas.

Arī mums pašiem bija ar ko palepoties. Es domāju, ka katru skatītāju līdz sirds dziļumiem aizskāra mazās Aņas dziedājums.

Un vēl mums, egļupiešiem, ir sava poēma par to, kā tapa Egļupe un kā tā turpina augt. Šo vēlējumu Egļupei uzrakstīja Semjons Dudarevs. 

Koncertu mēs noslēdzām ar balonu „uguņošanu”. Četrdesmit gadi – tas ir maģisks skaitlis Egļupei.

Egļupei ir skaista vēsture un gaiša nākotne

No šīs dienas Egļupe sāk jaunu posmu savā dzīvē, mēs turpinām savu vēsturi ar skaistiem svētkiem, ar dzejoli, kas ir rakstīts tieši šai mazajai Latvijas vietai – Egļupei. Te aug jauna koku birzs, kuru iestādīja mazie Egļupes iedzīvotāji, un pēc desmit gadiem tā būs brangi paaugusies.

Bet jaunieši būs tikuši pie sporta laukuma un pirmajām atrakcijām, jo, pateicoties maniem draugiem no Inčukalna pagasta iedzīvotāju padomes, jaunajam sporta laukumam šogad būs volejbola aprīkojums.

Gribu iedrošināt mūsu novada iedzīvotājus. Inčukalna novada dome šogad izsludināja projektu konkursu „Novadnieks novadniekam”, mēs piedalījāmies šajā konkursā un saņēmām papildu finansējumu svētku organizēšanai. Uzdrīkstieties, jo šī ir iespēja tieši jums organizēt kādu jauku pasākumu mūsu Inčukalna novada iedzīvotājiem. Es ļoti ceru, ka šī labā prakse tiks turpināta arī nākamajā gadā un tas noteikti padarīs krāsaināku mūsu novada ikdienu.

Paldies visiem, visiem, un tiksimies nākamajos svētkos!

Andra Bērziņa





Komentāri
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam