AKTUĀLI

Vēlam veiksmīgu nedēļu >>> 15. un 16.novembrī notiks Latvijas Republikas Proklamēšanas 101 gadadienai veltīti svētku sarīkojumi No 2020.gada janvāra visa būvniecības dokumentācijas aprite notiks elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā

attēls

Vangažu vidusskolas skolotāja Marta Laizāne: Nekad nerunā sliktu par to vietu, kur tu dzīvo un par to skolu, kurā tu mācījies

2018-07-02

Mācību gada noslēgumā un pagājušo izlaidumu ietvaros, vēlamies īpaši izcelt mūsu novada brīnišķīgus skolotājus un no sirds pateikties par mācību gadā paveikto darbu. Mēs lepojamies ar katru skolotāju, kas strādā Inčukalna novadā un šoreiz izvēlējamies intervēt divas skolotājas, kuras ir mācījušās un šobrīd arī strādā Inčukalna novada skolās. Caur intervijām varēsiet vēl tuvāk iepazīties ar fantastiskām skolotājām Irēnu Ņikitinu un Martu Laizāni.

Intervijas jautājumi skolotājām

Pastāstiet, lūdzu, par sevi.

Mani sauc Marta Laizāne. Esmu dzimusi Turaidā. Mani vecāki strādāja Turaidas septiņgadīgajā skolā: paps bija direktors, bet mamma sākumskolas skolotāja. Kad 1959.gadā Vangažos tika atvērta Oktobra septiņgadīgā skola, mēs pārcēlāmies uz Vangažiem. Mamma ar papu sāka strādāt Vangažos par skolotājiem. Paps mācīja darbmācību, ģeogrāfiju un rasēšanu. Uzskatu, ka man bija ideāli vecāki, ļoti saprotoši, ar lielisku humora izjūtu. Mamma un paps bija man piemērs, mēs bijām draugi. Esmu laimīga, ka tagad pēc gadiem mani labākie draugi ir mani bērni: meita Vita un dēls Artūrs.
Es vēljoprojām dzīvoju Vangažos un strādāju Vangažu vidusskolā par matemātikas skolotāju un man šeit ļoti patīk.

Kāpēc Jūs izlēmāt būt par skolotāju Vangažu skolā?

Es pabeidzu Vangažos astoņgadīgo skolu. Mācības turpināju Rīgā, jo tajā laikā Vangažos vidusskolas nebija. Vecāki ne visai gribēja, lai es kļūtu par skolotāju, jo tas nebija viegls darbs. Viņi mani žēloja. Man padevās matemātika, tāpēc izlēmu iet uz politehnisko institūtu uz automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti. Tajos laikos tā bija modernākā fakultāte, lielie kompjūteri utt. Izlēmu, ka būšu inženiere. Bet man bija tik garlaicīgi. Esmu pieradusi pie bērniem, pie aktivitātēm, sapratu, ka vēlos ko citu. Tādēļ otrajā kursā pārgāju uz pedagoģisko institūtu, fizikas matemātikas fakultāti. Es jau no bērnības esmu pagalmā spēlējusi skolu. Tas man ļoti patika. Tajā gadā, kad pabeidzu institūtu, Vangažu vidusskolā bija vajadzīgs matemātikas skolotājs. Tā es atgriezos Vangažos pēc direktores Ērikas Buņķes aicinājuma, par ko esmu viņai ļoti pateicīga.

Kādas ir Jūsu spilgtākās atmiņas par skolas laiku?

Šogad palika tieši 50 gadi kopš es pabeidzu Vangažu pamatskolu. Mani aktīvie klases biedri bija noorganizējuši salidojumu, kurā es, diemžēl, nevarēju piedalīties, jo manai 12.klasei bija izlaidums. Man patika mācīties skolā. Mums bija gan latviešu, gan krievu tautības bērni, kuri bija ļoti jauki un draudzīgi pret mani. Skolas laikā dejoju tautas deju kolektīvā, piedalījāmies arī skolēnu dziesmu svētkos, dziedāju korī, spēlēju klavieres. Teikšu atklāti, uzstāties man ne visai patika, pasākumu laikā bieži gribēju paslēpties. Protams atceros klases pasākumus un ekskursijas, ko organizēja mūsu klases audzinātāja Anna Liepiņa. Skolotāja ieviesa tradīciju doties pārgājienā uz Mākslinieku dārzu Gaujmalā, kur mēs arī piedalījāmies tā sakopšanā, kā arī lakstīgalu klausīšanos pavasarī.

Kurš priekšmets Jums ir bijis mīļākais, kāpēc?

Matemātika un angļu valoda. Pēc dabas es esmu diezgan slinka, bet ar matemātiku ir viegli. Tu pasēdi, padomā un uzraksti atrisinājumu īsi un konkrēti. Daudzi smejas par mani, kad es tā saku. Vēl mani matemātika ir iemācījusi nepadoties, izdarīt iesākto līdz galam. Mūsu mainīgajā pasaulē matemātika nepakļaujas ne politikai, ne modei. Kā Pitagors toreiz pateica, tā tas līdz šim arī ir.

Kurai skolotājai/jam Jūs vēlaties pateikt paldies?

Man ir grūti izcelt kādu atsevišķi, jo katrs skolotājs bija ļoti mīļš un labs. Protams mana klases audzinātāja un matemātikas skolotāja Liepiņa bija fantastiska, ļoti aktīva, sabiedriska, prata organizēt skaistus pasākumus, mēs viņu ļoti mīlējām. Vēl es esmu ļoti pateicīga savai angļu valodas skolotājai Skaidrītei Lejai, kura man mācīja arī spēlēt klavieres.

Kas šobrīd Jūs iedvesmo darbam skolā, kāpēc strādājat tieši šajā skolā?

Mani iedvesmo jaunieši. Viņi ir ļoti jauki un katrs ir tik atšķirīgs, interesants. Katrs jaunietis ir unikāls. Mani iedvesmo satikšanās ar viņiem, tas, ko viņi pastāsta. Man patīk neformālās attiecības ar skolēniem. Novērtēju, ka jaunieši uztic man savus noslēpumus. Patīk, ja klasē skolēniem piemīt humora izjūta, tad mēs varam matemātiku atšķaidīt ar kādu joku. Vienīgais, kas mani aizvaino, ir telefona lietošana stundu laikā. Man nav svešas jauniešu intereses, patīk, ka viņi par mani pajoko un patīk pašai izdomāt kaut ko interesantu, kas piesaista bērnu uzmanību un veido uzticību. Es lepojos ar to, ka mūsu skolā pasniedz matemātiku un fiziku mani bijušie audzēkņi, vidusskolas absolventi Natālija Marhele un Igors Klemenoks. Šogad pagāja 41 gads, kopš strādāju Vangažu vidusskolā. Mūsu skolā ir brīnišķīgs mikroklimats. Šeit es satiku domubiedrus un draugus. Jebkurā jautājumā saņemu atbalstu gan no kolēģu, gan no administrācijas puses. Patīk, ka mēs daudzas problēmas varam atrisināt ar humoru. Esam savējie. Paldies maniem kolēģiem un skolniekiem par to!

Ko Jūs gribētu novēlēt jaunajiem absolventiem?
Ko var novēlēt jauniem cilvēkiem? Atrast sev tādu nodarbošanos, kura būtu tuva sirdij un dvēselei, satikt dzīvē savu vienīgo cilvēku un īstus draugus. Iepazīt plašo pasauli un neaizmirst savu Dzimteni. Mans paps mani mācīja: ”Nekad nerunāt sliktu par to vietu, kur tu dzīvo un par to skolu, kurā tu mācījies”. Tātad novēlu vienmēr atcerēties mūsu jauko pilsētiņu un mūsu Vangažu vidusskolu!





Komentāri
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam