AKTUĀLI

Vēlam veiksmīgu nedēļu >>> Inčukalna novada dome sveic gaidāmajos valsts svētkos! 15. un 16.novembrī notiks Latvijas Republikas Proklamēšanas 101 gadadienai veltīti svētku sarīkojumi No 2020.gada janvāra visa būvniecības dokumentācijas aprite notiks elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā

attēls

Tēlniekam Kārlim Zālem 130

2018-10-19

Vēl tikai mēnesis līdz 18. novembrim, dienai, kad pārkāpsim mūsu valsts Latvijas pirmā gadsimta slieksni. 100 gadu ir laiks, kurā, pateicoties vecāku un vecvecāku stāstiem, vēl pietiekoši spilgti varam sazīmēt savas dzimtas gaitas un arī Latvijas dzimšanas, veidošanās un attīstības notikumus.

Šoreiz gribu pieminēt kādu īpašu, visā Latvijā un varbūt arī ārpus tās robežām, zināmu cilvēku, kura vārds ir saistīts ar Inčukalnu – tēlnieku Kārli Zāli. Viņš ir atstājis mantojumu, ar ko lepojamies visas pasaules priekšā. Tie ir viņa mūža darbi – Rīgas Brāļu kapi un Brīvības piemineklis. Šogad aprit 130 gadu kopš mākslinieka dzimšanas 1888. gada 28. oktobrī Mažeiķos. Kārļa Zāles dzīves ceļš no Liepājas, kur kopā ar tēvu viņš bija iemēģinājis mūrnieka amatu, aizveda mākslas studijās uz Kazaņu, Petrogradu, Berlīni. Ar iegūto zināšanu bagāžu, varēšanas pārliecību un dzīves sūtības apziņu, kuršu spīta vadīts, mākslinieks atgriezās jaunajā valstī –- Latvijā. Viņš ticēja Brīvības idejai, un tā tapa šie monumentālie darbi ar tautas ziedojumiem – 1935. gadā tika atklāts un iesvētīts Brīvības piemineklis, 1936. gadā Brāļu kapi. Brīvības cīnītāju piemiņai Kārlis Zāle veltījis pieminekļus Rīgā Sudrabkalniņā un Lielajos kapos, Jaunpiebalgā, Smārdē, Meirānos, Valmierā, Viļķenē, Trikātā un citās vietās.

Milzīgā pārslodze radīja neatgriezeniskas sekas mākslinieka veselībai. Kā vislabākā vieta turpmākai dzīvei un atlabšanai tika izvēlētas mājas „Atvasītes” Inčukalna pagasta Krustiņos. Šo vietu jau bija novērtējuši daudzi mākslinieki – aktieri Amtmanis-Briedītis, Anta Klints, Jānis Simsons, Ludmila Špīlberga, Ella Jākabsone un arī uzņēmēji un sabiedriskie darbinieki. Priežu gaiss un plaušu dziednīca pie Gaujas bija tas, kas Kārlim Zālem uz laiku ļāva uzturēt veselību un darba spējas. Te viņš savrupi dzīvoja ar sievu Annu un audžumeitu Saskiju. Inčukalna Krustiņu kundzes jau cienījamos gados Ziedone Sērmokša un Astra Ozoliņa māk stāstīt par skolas gaitām kopā ar Saskiju un ciemošanās reizēm pie draudzenes, kad varēja satikt arī pašu mākslinieku Kārli Zāli. Kārļa Zāles, iespējams, pēdējais darbs ir Inčukalna Vecajos kapos: raudoša sieviete noliekusies pāri rožu klēpim, pieminot 4. jūlijā kritušos jauniešus, tas uzstādīts 1941. gada rudenī.

Kārlis Zāle arī kara laikā turpināja darbu Mākslas akadēmijā. Neskatoties uz februāra saliem, viņš devās uz Rīgu, lai izvērtētu studentu darbus, Krustiņos apturot smago mašīnu. Brīva vieta bija tikai kravas kastē. Tas bija liktenīgi. 1942. gada 19. februārī Inčukalnā beidza pukstēt Kārļa Zāles sirds. Viņš tika apglabāts Brāļu kapos. Sieva ar audžumeitu turpināja dzīvot Krustiņos, līdz, frontes līnijai atkāpjoties, „Atvasītēs” tika ierīkots vācu štābs. Viņām nācās pārvākties uz saimniecības ēku. 1944. gada rudenī Zāles kundze bija smagas izvēles priekšā – palikt Latvijā vai pieņemt vāciešu piedāvājumu doties līdzi. Tā nu mašīnās tika sapakoti Kārļa Zāles darbu meti, un kopā ar sievu un audžumeitu tā devās mums līdz pat šim brīdim nezināmā virzienā. Jaunajai Padomju varai pakalpīgi cilvēki nogāza arī pieminekli Inčukalna Vecajos kapos.

„Atvasītēs” savu mājvietu atrada vairākas ģimenes. Trešajai Atmodai sākoties, māja tika atdota Kārļa Zāles sievas radiniekiem, bet diemžēl nekādas dzīvības pazīmes tur nav jūtamas joprojām. Viss vēl priekšā. Piemineklis Raganas kaujā kritušajiem jau 30 gadu nolikts vecajā vietā, vienīgi tā mehāniskie bojājumi prasās pēc restaurācijas. Krustiņos nu saceltas skaistas mājas, vecās restaurētas. Tagad tajās dzīvo citi cilvēki, cita paaudze.

28. oktobrī Kārlim Zālem apritētu 130. Domājot par viņa atstāto mantojumu, gribas teikt: „MIRDZI KĀ ZVAIGZNE!ˮ Ja šajā dienā izdodas iegriezties Inčukalna Vecajos kapos, iededziet arī jūs kādu sveci pie pieminekļa Sērojošai mātei dižā Meistara piemiņai!





Komentāri
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam