AKTUĀLI

Vēlam veiksmīgu nedēļu >>> Inčukalna novada dome sveic gaidāmajos valsts svētkos! 15. un 16.novembrī notiks Latvijas Republikas Proklamēšanas 101 gadadienai veltīti svētku sarīkojumi No 2020.gada janvāra visa būvniecības dokumentācijas aprite notiks elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā

attēls

Starp mākslu un mūziku. Intervija ar Vangažu vidusskolas 12.klases skolnieci, mākslinieci Darju Karīnu Baranovu

Līdz marta beigām Vangažu pilsētas bibliotēkā aplūkojama Vangažu vidusskolas 12. klases skolnieces Darjas Karīnas Baranovas darbu izstāde. Savā pirmajā gleznu izstādē jaunā māksliniece ļauj ielūkoties darbos, kas tapuši dažādos laika posmos. Starp skatāmajiem darbiem ir arī pašas mākslinieces mīļākie darbi, piemēram, glezna ar indiānieti un pavisam nesen tapusi glezna, kur redzama meitene ar aizsietu muti. Dažas no gleznām jau nokļuvušas pie jauniem saimniekiem.

Iepazīstini ar sevi.

Esmu Darja Baranova, un dzīvē ir divas jomas, ar kurām daudz nodarbojos, – māksla un mūzika. Patlaban sanācis, ka dažreiz nopelnu ar mākslu, nopelnīto ieguldot mūzikā. Es gleznoju, spēlēju ģitāru un dziedu. Astoņus gadus Siguldā mācījos mūzikas skolā, kā arī vienu gadu nolēmu mācīties mākslas skolā, taču, jūtot, ka tas nav mans virziens, mācības vairs neturpināju. Līdz 6. klasei mācījos Siguldā, un tad kopā ar brāli atnācām mācīties uz Vangažiem.

Kā atklāji savu talantu zīmēšanā? Vai arī vecāki un skolotāji pamanīja, ka tev tas padodas?

Esmu zīmējusi visu laiku. Jau maziņa būdama, daudz zīmēju, un mani darbi starp bērnu zīmējumiem labi izskatījās. Ar laiku zīmēju aizvien vairāk un labāk. Vecāki zināja par manu aizraušanos, taču skolā to manīja kādā 4. vai 5. klasē, kad mums atnāca jauna skolotāja. Kad biju maziņa, vectēvs šo to iemācīja, bet lielākoties zīmēšanu esmu apguvusi pašmācības ceļā. Vienīgais, kur man mazliet tehniku iemācīja, bija eļļas krāsu zīmēšanas kursi Rīgā, kurus man atrada tante. Tādējādi dažos manos pēdējos darbos, kas tapuši ar eļļas krāsām, izmantotas kursos gūtās zināšanas. Esmu sapratusi, ka labs rezultāts un pareiza tehnika ir divas dažādas lietas. Var uzzīmēt gleznu, kas cilvēkiem patiks, taču mākslas ekspertiem būs cits viedoklis, ja nebūs izmantota pareizā tehnika. Es gleznošanas skolotājam nepatiku, jo nedarīju to, ko vajag, proti, darbs izskatījās labi, bet tas nebija pareizs. Iespējams, pēc dažiem gadiem sapratīšu, ka tehniku vajadzēja zināt labāk. Tagad mani interesē grafika un glezniecība, kur ir kaut kas neordinārs.

Saistībā ar savas radošās personības veidošanās gaitu pieminēji gan vectēva ietekmi, gan tantes ieinteresētību. Vai varētu teikt, ka viņi ir bijuši tev piemērs?

Nezinu, vai bijuši piemērs, bet radošums viņos ir bijis. Vectēvs bija ļoti kreatīvs –taisīja leļļu multfilmas, zīmēja un arī interesējās par mūziku. Viņš savas dzīves laikā interesējās par rokenrolu, viņam bija daudzas kasetes ar šo mūziku, bet mūža beigās daudz klausījās arī klasisko mūziku. Kaut gan vectēvs pats nespēlēja klavieres, kad gāju mūzikas skolā, viņš man sēdēja blakus un palīdzēja mācīties. Savukārt tante spēlē ģitāru, un savulaik viņa taisīja mīkstās spēļmantiņas un teātra lelles.

Minēji, ka nodarbojies arī ar mūziku. Kā tu spēj saplānot savu laiku, lai visam pietiktu un neciestu no tā mācības?

Skaidrs, ka skolu kavēt nevar. Es atpūšos, kad zīmēju un spēlēju mūziku. Tas ir mans brīvais laiks, un man ir paveicies, ka man ne tikai padodas, bet arī patīk tas, ko daru. Protams, dažreiz sanāk arī starpbrīžu laikā kaut ko uzzīmēt, jo, ja ideja ir atnākusi, tad neko tur nevar darīt. Parasti idejas jauniem zīmējumiem vienkārši parādās, taču gala rezultāts visbiežāk ir kaut kas pa vidu starp to, ko vēlējos, un to, kas sanāca. Ir gleznas, kuras top viegli un ātri, taču ir darbi, kuru pabeigšanai man sevi jāpiespiež. Mēģināju arī rakstīt, taču tas aizņem daudz laika un sapratu, ka tā nav mana prioritāte. Tagad rakstu tikai dziesmām vārdus.

Manā guļamistabā ir iekārtota mākslas studija, bet mājas puspagrabā ierīkota ierakstu studija, kur ir stūrītis mikrofonam, bungām un ģitārai. Mūzikas instrumentiem blakus ir ievārījumu burkas un citi krājumi ziemai.

Kas notiek ar taviem darbiem – tos dāvini, turi mājās vai arī tos var nopirkt?

Patiesībā tā ir ļoti laba dāvana. Ja vajag interesantu dāvanu, tad es varu uzzīmēt, un ne vienmēr tai ir jābūt gleznai, tā var būt arī apzīmēta krūzīte vai kas cits. Dažreiz es zīmēju pēc pasūtījuma. Šādos gadījumos uz kanvām kaut ko uzgleznoju, jo galvenā prasība no pasūtītāja ir, lai krāsa piestāvētu istabas dizainam. Protams, darbi tiek turēti arī mājās, jo manai mammai ir grūti tos atdot. Es izdomāju, ka varētu Vangažu pilsētas bibliotēkai piedāvāt izstādīt savus darbus, jo mājās jau visas sienas ar tiem ir aizņemtas. Ja no bibliotēkā apskatāmajiem darbiem kādam kaut kas iepatīkas, tad par labu paldies to var nest uz savām mājām, tādā veidā atbalstot arī mani. Ar vizuālo mākslu pelnu un visu iegūto ieguldu mūzikā, jo ar to pašlaik nevar tik daudz nopelnīt.

Vai no izstādē apskatāmajiem darbiem tev pašai ir kāds īpaši mīļš?

Viena no mīļākajām gleznām ir ar indiānieti, un no tās man ir žēl šķirties. Parasti man nav grūti šķirties no saviem darbiem, taču no šī ir. Varbūt tas tādēļ, ka esmu pie tās pieradusi, jo glezna visu laiku atradās manā istabā. Arī pēdējais darbs, kurā redzama meitene ar aizsietu muti, man ļoti patīk, jo tajā ir manāmas dažas hiperreālisma iezīmes.

Vai tev pašai patīk apmeklēt izstādes?

Man patīk, taču atkarīgs, kas par izstādi. Ļoti vēlējos apmeklēt Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Vienu reizi no skolas devāmies uz šo muzeju, taču man ne visai patika, jo biju gaidījusi, ka būs interesantāk. No muzeja man atmiņā palikuši divi darbi no mūsdienu mākslas. Tie man patika, jo guvu sajūtu, kuru vēlos iegūt no izstādēm. Māksla, kas neizraisa emocijas, mani neinteresē.

Šogad beigsi vidusskolu. Vai esi jau izlēmusi, ko darīsi tālāk?

Pašlaik ir doma, ka varētu mācīties Latvijas Kultūras akadēmijā, kur apgūtu mediju menedžmentu. Šīs zināšanas man varētu būt noderīgas gan mūzikā, gan mākslā. Gada sākumā vēl domāju, ka vēlos braukt uz Londonu, lai studētu mūzikas koledžā, taču šo domu nācās atmest, jo Lielbritānija gatavojas izstāties no Eiropas Savienības, tādējādi daudzas lietas kļūs sarežģītākas. Turklāt vecāki iebilda, jo tas ir tālu un dārgi, tāpat, viņuprāt, mūzika nav nekāda profesija. Tomēr zīmēšanu un mūziku pie malas nedomāju mest.

Skolā man padodas arī bioloģija, vislabāk – cilvēka anatomija. Kārtošu arī eksāmenu bioloģijā, kaut gan man tas ir vajadzīgs tikai tādēļ, lai iegūtu nepieciešamo eksāmenu skaitu. Taču es negribu, lai ar to būtu saistīts mans darbs, jo man kaut kas cits patīk vairāk. Ja nemācētu zīmēt un nebūtu mūzikas, es, iespējams, aizietu mācīties medicīnu.

Vai ar saviem darbiem esi iedvesmojusi arī citus īstenot savus sapņus?

Cik zinu, tad vienu meiteni esmu. Klasesbiedrene pati man teica, ka esmu viņu iedvesmojusi. Kad mācījos pamatskolas pēdējās klasēs, skolā bija skatāma neliela manu darbu izstāde. Šī meitene, iedvesmojoties no maniem sasniegumiem, sāka rakstīt grāmatu.

Aila Ādamsone





Komentāri
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam