AKTUĀLI

Vēlam veiksmīgu nedēļu >>> Ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas 2020.gada 11.marta paziņojumu, ka saslimšana ar Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, kā arī pamatojoties uz ministru kabineta rīkojumu Nr.103, izdots Rīgā 2020.gada 12.martā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, ar kuru nolemts izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā, pašvaldību iestādes, izvērtējot situāciju, iespēju robežās nodrošinās klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti. Labklājības ministrija: Spēkā stājušās normas iedzīvotāju atbalstam Covid-19 slimības izplatības laikā. Inčukalna novada pašvaldība, laikā, kad valstī noteikta ārkārtējā situācija saistībā ar vīrusa COVID 19 izplatību, aicina iedzīvotājus būt atbildīgus un ievērot rekomendētos noteikumus, lai mazinātu un ierobežotu vīrusa izplatību. XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus pārceļ uz 2021.gadu

attēls

Diena, kad 1939.gadā tika noslēgts slepenais Molotova - Ribentropa pakts

2019-08-23

23.augusts - tā ir diena, kurā  1939.gadā tika noslēgts slepenais Molotova - Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Staļina – Hitlera vai Padomju – Nacistu pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. Medaļas melnā puse – slepenā vienošanās, kas paredzēja Eiropas kartes sadalīšanu. Un tā 1940.gada 17.jūnijā Latviju okupēja PSRS karaspēks, tad Vācijas karaspēks, tad atkal PSRS un tas turpinājās gandrīz  50 gadus, līdz brīdim, kad tautai melu uzkrautais vadzis lūza .

1987.gada 23.augustā Latvijas cilvēktiesību aizstāvju grupa "Helsinki 86" organizēja demonstrāciju Molotova-Rībentropa pakta nosodījumam pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Arī es tur biju un sapratu, ka tas tā neapstāsies, viss nāks gaismā un cilvēkus vairs tik vienkārši nevar iebiedēt. Vēlme pēc brīvības pieņēmās spēkā ar katru stundu, ar katru dienu

Jau 1979.gada 23.augustā  aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un vienam otru stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu.

Inčukalniešiem tas bija īpašs notikums, jo ķēdes posms no Siguldas līdz Vangažiem bija mūsu rokās. Ne vecumam, ne profesijai, ne materiālajam stāvoklim nebija nozīmes. Visiem viena doma: BRĪVĪBA, LATVIJA, BALTIJA. Un mēs to izdarījām

Nu jau pēc 30 gadiem sanācām Inčukalna Aleksandra parkā pie ugunskura, lai dalītos atmiņās par sajūtām, kas noteikti jānodod mūsu  bērniem un mazbērniem. To arī darījām. Modris Balodis tajā laikā bija Vides Aizsardzības kluba Siguldas nodaļas vadītājs un varēja pastāstīt par vērienīgā pasākuma organizēšanu. Kristīne Zilicka un Ilva Indričeva ne tikai dziedāja sirds dziesmas par Latviju un cilvēkiem, bet arī atcerējās ka arī  viņas kā bērni bija šajā Baltijas ceļā. Šodien viņu bērni turēja mūsu valsts karogu, kad skanēja Jura Vilcāna  dziesma “Celies pirmais stāvs”. Tik ļoti iekrita sirdī gan melodija, gan vārdi. To mums ik pa brīdim vajag noklausīties un padomāt. Jānis Rīts bija ieradies ar sarkanu žigulīti, toreiz tas bija vispopulārākais auto. 

Jau dienas laikā saņēmu vairākus telefona zvanus: Vai nav saglabājusies kāda fotogrāfija. Jā, atmiņas cilvēciski izplēn, bet fotogrāfijas nemelo.  Baltijas ceļš bija kaut kas īpašs. Ikviens, kas tajā stāvēja nebija pārliecināts , ka viss noteikti beigsies labi. Bet atpakaļceļa vairs nebija.

Pasākuma noslēgumā ar interesi noskatījāmies Askolda Saulīša filmu "Baltijas Brīvības ceļš".

Uzziņai:

2009. gadā akcija Baltijas ceļš iekļauta UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā, tādējādi apliecinot akcijas nozīmīgumu pasaules mērogā.

2019. gadā tiks atzīmēta akcijas "Baltijas ceļš" trīsdesmitā gadadiena ar mērķi:

- atgādināt un skaidrot Baltijas ceļa nozīmi vietējā un starptautiskā mērogā;
- turpināt fiksēt Baltijas ceļa organizatoru un dalībnieku atmiņas;
- aktualizēt un aktivizēt sadarbību starp Baltijas valstīm;
- daudzveidīgās norisēs iesaistīt plašu sabiedrību.

Informāciju sagatavoja:

Inga Freimane

Inčukalna Tautas nama vadītāja





Komentāri
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam