AKTUĀLI

Ņemot vērā epidemiologu izvērtējumu par pieaugošiem Covid-19 izplatības riskiem, no 9. novembra līdz 6. decembrim Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot stingrus veselības drošības pasākumus, vienlaicīgi garantējot iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu un piekļuvi pakalpojumiem pamatvajadzību nodrošināšanai. Apmeklētājus, kuri pieņemamajās dienās ierodas Inčukalna novada pašvaldībā, Vangažu pilsētas pārvaldē, Inčukalna novada Sociālajā dienestā, Bāriņtiesā, Dzimtsarakstu nodaļā, Būvvaldē vai citā pašvaldības struktūrvienībā, lūdzam lietot sejas aizsargmasku, kā arī ievērot jau iepriekš noteikto divu metru distanci un izmantot roku dezinfekcijas līdzekļus.

attēls

Inčukalna novads Satversmes tiesā centīsies panākt novada nesadalīšanu

2020-07-27

Inčukalna novada pašvaldība nolēmusi vērsties Satversmes tiesā (ST), lai pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma spēkā stāšanās tomēr panāktu, ka Inčukalna novads netiek sadalīts, proti, Vangažu pilsēta netiek atdalīta no Inčukalna pagasta. Arī pērnā gada rudenī veiktajā aptaujā mūsu novada iedzīvotāji pauda atbalstu nedalītam Inčukalna novadam.

Lēmumu par vēršanos ST astoņi no kopumā 15 Inčukalna novada deputātiem pieņēma 6. jūlija ārkārtas domes sēdē. Lemjot par vēršanos ST, nolemts, ka pašvaldībai juridiskos pakalpojumus par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem sniegs, tostarp pieteikumu ST sagatavos, zvērināts advokāts Artis Stucka. Plašāk par nodomu vērsties ST un to, kāds ir Inčukalna novada nākotnes redzējums, lūdzu skaidrot Inčukalna novada domes priekšsēdētājam Aivaram Nalivaiko.

Kādēļ nepieciešams vērsties ST?

ST ir neatkarīga institūcija, kas ir tiesīga izvērtēt Saeimas pieņemtos likumus. Mēs vēlamies, lai tiek izvērtēta administratīvi teritoriālās reformas (ATR) procedūras gaita, jo mūsu priekšlikumi un ierosinājumi netika pat sadzirdēti un ņemti vērā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto ATR likumprojektu Saeima ir apstiprinājusi, un Valsts prezidents Egils Levits to ir izsludinājis, taču viņš šā gada 19. jūnijā arī atzinis, ka likumā noteiktās pašvaldību robežas nav akmenī cirstas uz visiem laikiem – ja kādas pašvaldības modelis nesasniegs mērķi un nebūs iedzīvotāju kopējās interesēs, Saeimai ir jābūt gatavai to saprātīgi koriģēt. Tāpat prezidenta ieskatā ATR sagatavošanās posms nebija pietiekoši pārdomāts un par labu ātrai likumprojekta virzībai uz priekšu upurēta rūpīga analīze, pienācīga koncepcijas izstrāde un līdzvērtīgs dialogs ar sabiedrību. Tāpat viņš ir atzinis, ka likumdevējs varēja būt atvērtāks pret iedzīvotāju ierosinājumiem. Lūk, tieši tādēļ esam lēmuši vērsties ST, jo uzskatām, ka reforma veikta, ne tikai neieklausoties iedzīvotāju viedoklī, bet arī no reformas veicēju puses nav precīzi definēti mērķi, nav kvalitatīvi sagatavoti priekšlikumi, kritēriji un redzējums par nākotni. Izmantots tikai teiciens, ka pēc reformas visiem būs labāk.

Būtu pareizi, ja no reformas veicēju puses cilvēki varētu uzklausīt gan kvalitatīvi sagatavotu izvērtējumu, gan piedāvājumu. Ja tiek teikts, ka pašvaldībās tiek nodrošināti slikti un nepilnīgi pakalpojumi, tad VARAM vajadzēja izvērtēt 2009. gada reformu un analizēt, kurās pašvaldībās cik procentu no pakalpojumiem tiek sniegti nekvalitatīvi un vai šie pakalpojumi vispār ir pieprasīti, jo pašvaldības ir dažādas. No reformas veicējiem neizskanēja ne konkrēti uzdevumi, ne mērķi, kurus vēlas sasniegt. Piedāvājot reformu, jābūt skaidri saprotamam, kas notiks ar infrastruktūru, izglītības, medicīnas sistēmu, ar policijas, sporta un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī ugunsdzēsības un civilo aizsardzību. Tā nevar būt, ka vienkārši pārzīmē karti un pasaka, ka tagad visiem būs labāk.

Kādi priekšlikumi no mūsu novada puses tika izteikti ATR veicējiem?

Sākumā no VARAM puses pašvaldībām bija izvirzīti kritēriji, ka minimālais iedzīvotāju skaits novadā var būt 15 000 iedzīvotāju un kopējais budžets – 20 miljoni eiro. Vadoties no šiem kritērijiem, arī mēs no savas puses skatījāmies, kādus formātus varam piedāvāt. Sagatavojām un iesniedzām dažādus priekšlikumus, un nevienā no tiem nebija, ka Vangažu pilsētu nodala no Inčukalna novada. Garkalnes novada dome 2019. gada decembrī un mūsu novada dome šā gada janvārī pieņēma abpusēju lēmumu par vienota novada izveidi. Ar šādu piedāvājumu mēs atbildām tā brīža kritērijiem, tādēļ šo priekšlikumu iesniedzām ATR komisijai, taču mūs nesadzirdēja. Šāds piedāvājums tika izteikts, jo infrastruktūras, izglītības un vēl citās jomās mēs saredzējām perspektīvu attīstībai, ja tiek īstenota ATR. Arī no ģeogrāfiskā novietojuma Inčukalna novads līdz šim ir bijis kā Pierīgas administratīvā teritorija. Sigulda ir skaista pilsēta, un man nav nekas pret Siguldu, taču tur ir cita specifika, proti, viņu profils ir tūrisms un atpūta, taču Inčukalna novada teritorija un Vangažu pilsēta vairāk ir rūpnieciskā teritorija. Aicinājām ATR komisiju skatīties arī šādā griezumā, rosinot apvienot novadus, kuros ir radniecīgas nodarbošanās, nevis pilnīgi pretēji virzieni. Protams, ka sadarbības punktus var meklēt vienmēr, taču, ja nav šīs līdzīgās nodarbošanās, tad tam vajadzīgs laiks, kapacitāte un līdzekļi.

Jau pirmajā mūsu un ATR komisijas tikšanās reizē mums paziņoja, ka novadu veidošanā iepriekš noteiktie kritēriji netiks ņemti vērā, jo būs tikai politiskie lēmumi. Tādējādi darbs, ko mēs bijām darījuši, nevienam nebija vajadzīgs, jo neviens pat neieklausījās mūsu priekšlikumos.

Šobrīd iedzīvotājiem mēs nevaram paskaidrot, kā tiks dalītas robežas, kur paliks atdalāmās pilsētas robeža. Arī pēc ATR likuma pieņemšanas VARAM neviens uz šo jautājumu mums nevar atbildēt, bet kā lai mēs saplānojam savus darbus par tālāko virzību un kādas atbildes mēs varam sniegt iedzīvotājiem?

Mēs varam runāt par reformu, ja ir skaidri mērķi, kritēriji un redzējums. Piedāvājumam un priekšlikumiem jābūt saistošiem, ekonomiski pamatotiem un racionāli sagatavotiem.  Mēs gribam palikt vienots novads, lai netiek sagrauts, kas ir desmit gadus kopīgi radīts. Ne jau emociju vai ambīciju dēļ mēs nevēlamies, lai mūs sadala.

Kāds bijis šis laiks kopš 2009. gada reformas, kad Inčukalns tika apvienots ar Vangažu pilsētu?

Iepriekšējās reformas laikā tikām „apprecināti” un šo gadu laikā esam strādājuši, optimizējuši komunālos pakalpojumus, esam plānojuši un strādājuši, uz nākotni skatoties kopēji, nevis teritoriāli. Attīstot infrastruktūru un piesaistot Eiropas Savienības projektu finansējumus, esam mēģinājuši attīstīt novadu kopumā. Esam veidojuši vienotu tēlu un darījuši visu, lai iedzīvotāji mūsu novadā justos labi, lai viņi saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus, lai viņi justos droši un apkārt būtu sakārtota vide. Atļaušos teikt, ka pa šiem gadiem esam daudz pārveidojuši, kā arī esam atraduši daudz kopīga, jo ņemtas vērā katras teritorijas īpatnības, kas tika apvienotas. Protams, ka ir vēl pie kā strādāt, taču tas ir tikai laika jautājums. Iedzīvotāji noteikti atceras, kā sākotnēji mums bija ar siltuma jautājumiem, ar ūdensapgādi, ielu apgaismojumu un vidi. Pa šiem gadiem esam to sakārtojuši. Esam stiprinājuši mūsu kapitālsabiedrības gan finansiāli, gan materiāli. Ja mums tagad atkal viss būs jāatdala, tad tas juridiski un administratīvi būs ļoti grūti, jo uzņēmumiem ir saistības bankās, ir naudas plūsmas un arī kredīti. Sekas var būt tādas, ka uzņēmumi vairs nepastāvēs. Savukārt par pakalpojumiem iedzīvotājiem, visticamāk, var nākties maksāt dārgāk.

Atceroties 2009. gadu, varu minēt, ka apvienoties neviens negribēja un no iedzīvotāju puses bija jūtama liela pretestība, taču pa šiem gadiem esam pieslīpējušies. Desmit gadi nav maz, un pa šiem gadiem viens otru esam iepazinuši un pieņēmuši, tādēļ uzskatu, ka mēs kā vienots novads varam iet tālāk, nevis piedzīvot, ka mūsu sabiedrību šķeļ.

Kādas ir izredzes, ka pēc mūsu novada sadalīšanas un pievienošanas citiem novadiem jaunajās pašvaldībās tiks pārstāvētas mūsu iedzīvotāju intereses?

Iespēja, ka jaunizveidotā novadā Inčukalna pagasta vai Vangažu pilsētas administratīvā teritorija tiks pārstāvēta, ir kā veiksme loterijā. Ja rēķinām apaļos skaitļos, tad Inčukalna novadā ir 5500 balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 3300 ir Inčukalnā, bet 2200 – Vangažos. Ņemot vērā to, ka pašvaldību vēlēšanās piedalās vidēji 55% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, tad mums balsstiesīgo paliek uz pusi mazāk. Ja tiksim pievienoti novadam, kur ir 28 000 iedzīvotāju, tad gandrīz nemaz nav izredžu mūsu pārstāvniecībai tikt jaunizveidotajās administratīvajās teritorijās. Lemšanā par Vangažu pilsētas un Inčukalna pagasta tālāko nākotni būs jāpaļaujas uz citu novadu ievēlētiem deputātiem. Tas ir sāpīgs punkts, ja nebūs neviena, kas paudīs viedokli un aizstāvēs mūsu iesāktos darbus, nemaz nerunājot par to, ka atbalstīs, jo „katram jau savs krekls ir tuvāks”. Un runa nav tikai par attīstību nākotnē, bet arī par to, kas mums jau ir radīts šobrīd, jo tas ir jākopj un jāuztur. Tas ir ikdienas darbs, kas prasa līdzekļus un resursus, par kuru iegūšanu jaunajā novadā arī sākumā būs jāpacīnās. Visiem zināms teiciens: kur trīs latvieši, tur piecas politiskās partijas. Pārstāvniecību nodrošināt nākamajā administratīvajā teritorijā ar šādu sašķeltu kopienu būs grūti.

Kādēļ nolemts piesaistīt un algot zvērinātu advokātu Arti Stucku?

Mūsu izraudzītā advokāta pārstāvētās jomas ir pašvaldību tiesības un administratīvās tiesības. Viņš gatavos prasību iesniegšanai ST un arī pārstāvēs mūsu intereses tiesas procesa gaitā. Piesaistām zinošu zvērinātu advokātu, lai pieteikums ST tiktu ne tikai sagatavots, bet, balstoties uz iesniegtajiem materiāliem, ST ierosinātu arī lietu. Apstrādājamo dokumentu apjoms ir milzīgs, un tur nāk talkā mūsu juristi, kas palīdz sagatavot visus advokātam nepieciešamos materiālus.

Mūsu darbiniekiem pašlaik ir liela slodze, jo paralēli ikdienas darbam jāgatavo dokumentācija ne tikai ST, bet arī dokumenti, ko paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Likumā minēts, ka Inčukalna novadam līdz šā gada 1. oktobrim jāiesniedz VARAM visa informācija, kas nepieciešama institūciju, finanšu resursu, mantas, kā arī tiesību un saistību pārdales apjomu apzināšanai, īstenojot ATR šajā administratīvajā teritorijā.

Atgādināšu, ka mēs esam unikāli, jo reforma paredz, ka Latvijā ir tikai trīs pašvaldības, kas tiek dalītas. Bez Inčukalna novada tāds ir vēl Aglonas novads un Limbažu novads.

Informāciju sagatavoja:

Aila Ādamsone,

Inčukalna novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste





Komentāri
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam